Mācīju srādāt ar porolonu un monotipijas tehniku.
Dalībnieces ieradās jau labi sagatavojušās darbam un neviena neteica, ka viņai nekā nav līdzi, vai , ka viņa to nemāk, vai , ka šodien negribās neko darīt.../to es bieži dzirdu skolā/. Manā auditorijā šoreiz visi strādāja čakli un radoši. Arī telefonus nevadzēja ņemt nost, lai nespēlētu spēles! Man bija patiess prieks , dalīties savā pieredzē un varbūt arī iemācīt , ko jaunu !
Ir patīkami dot no tā , ko labi zinu un māku un kas ir pārbaudīts jau savā darba pieredzē. Senais teiciens, par to sveci zem pūra, strādā labi . Būsim dāsni un dalīsimies ar citiem , ar to ko mākam, vai saprotam. Ne jau viss ko zinam ir mūsu pašu izdomāts, mēs to visu arī esam saņēmuši no citiem cilvēkiem .
Dosim dāsni un arī saņemsim dāsni , ar pateicību !
Te var redzēt koku lapas , kurām gar malām ir spiests ar porolonu baltā krāsā.
Pēc tam uzspricē ar saru otu raibumus.
Te var redzēt autora ļoti radošo pieeju, jo veiksmīgi atrasts švammītes siluets , kā kaķītis.
Te ir radoša pašizpausme monotipijai, pēc atspiešanas ir strādāts ar saru otu /apļi/.
Monotipijas pamatā ir zīmējuma atspiedums.
Zīmējums jāveic ātri uz kādas gludas virsmas ar rupju otu /stikls vai plastmasas vāciņi/.
Šeit monotipijā var labi redzēt visus otas rakstus.
Darba process.
Tiek atspiesta ar švammīti un guašu ,,mājiņa".
Mājiņu var ,,būvēt '' no ķieģeļiem, izgriežot no porolona nelielu,, ķieģeli".
PAMĒĢINIET PAŠI , VAI VISLABĀK KOPĀ AR BĒRNIEM!
Veiksmi un izdošanos vēlot
Anita
